Ziemassvētki ir gada gaidītākie svētki kā lieliem tā maziem. Neatņemama sastāvdaļa visās ģimenēs ir Ziemassvētku pantiņi, kas tiek skaitīti pie eglītes, lai saņemtu dāvanas. Dažādi Ziemassvētku pantiņi mums tiek mācīti jau no mazām dienām un pantiņš par pīrāgu, kuram abi gali apdeguši, noteikti ir populārākais. Laikam ritot, mainās arī pantiņu un dzejolīšu meklēšanas iespējas. Protams, ka mūsdienās vispopulārāk ir to darīt ar interneta starpniecību. Šādi pantiņus ir iespējams atrast daudz ātrāk. Tradīcijas norise gan ir palikusi nemainīga – dāvana tiek saņemta pēc pantiņa noskaitīšanas.
Vairāk par Ziemassvētkiem var uzzināt šeit –https://labadavana.lv/apsveikumi/svetki/ziemassvetki/
POZITĪVAS EMOCIJAS UN KOPĪBAS SAJŪTA ZIEMASSVĒTKOS
Daudzi uzsver, ka svētkos pats galvenais nav materiālas dāvanas, bet laba vēlējumi, gaišas un patīkamas emocijas, kas nav melots, jo dāvanas tiešām nav noteicošais. Ziemassvētkos vienmēr tiek piekoptas dažādas tradīcijas – citas tikai ģimenei raksturīgas, savukārt citi atkal izvēlas dažādu citu tautu paražas. Ziemassvētku laikā cilvēki kļūst saticīgāki, labestīgāki un iegrimst pārdomās par to, ka aizvadīts vēl viens gads un kas tajā ir mainījies salīdzinoši ar iepriekšējo. Daudzi izvēlas dāvināt nozīmīgas dāvanas, nevis bezpersoniskus niekus, jo tas norāda uz rūpēm. Arī nelielas dāvaniņas vienmēr liks pasmaidīt. Ziemassvētku vakaru dažādos dažādi pantiņi un novēlējum, kas šo laiku veidos īpašu.
VAI ZIEMASSVĒTKUS VISUR SVIN VIENĀ LAIKĀ?
Saprotams, ka citu valstu Ziemassvētku tradīcijas var būt atšķirīgas. Arī svētku svinēšanas laiks var variēt pa pāris nedēļām, jo, piemēram, pareizticīgo Ziemassvētki tiek svinēti divas nedēļas vēlāk – 7. janvārī Tas skaidrojams ar 15.gadsimtā notikušo kalendāru maiņu, kad, Eiropai pārejot pie Gregora kalendāra laika uzskaitījumam, Austrumu baznīca turpināja izmantot Juliāna kalendāru. Ziemassvētkos daudzi arī izvēlas ieturēt gavēni, taču vēl kāds pieturas pie vēl atšķirīgākām svētku svinēšanas paražām. Šajā jautājumā nav pareizu un nepareizu atbilžu, jo svētku būtība paliek nemainīga. Arī daļa latviešu Ziemassvētkus svin vēlāk, kopā ar pareizticīgo konfesiju pārstāvjiem.